Nauda

ir vispārējs ekvivalents, īpaša prece ar kuru palīdzību var dabūt preci un pakalpojumus.

Naudas funkcijas:

Vērtības mērs;

Maiņas līdzeklis;

Uzkrāšanas līdzeklis.

Naudas vērtība var mainīties

Inflācija – vispārēju cenu līmeņa celšanos ekonomikā.

•Pieprasījuma inflācija – daudz naudas un maz preču

•Izmaksu inflācija – kad cenas palielinās ražošanas izmaksu paaugstināšanās dēļ.

Inflācijas aprēķināšanai izmanto patēriņa cenu indeksu – CPI (consumer price index). CPI atspoguļo patēriņa groza vērtības izmaiņas pārskata periodā pret bāzes periodu.

patēriņa groza vērtībā 2013.gadā

CPI 2013 = patēriņa groza vērtībā 2012.gadā ´100%

CPI 2013 - CPI 2012

Inflācijas temps 2013 = CPI 2012 ´100%

Deflācija – vispārēju cenu līmeņa krišanos ekonomikā.

Devalvācija – valdības vai centrālās bankas lēmums par valūtas vērtības samazināšanu attiecībā pret citu valstu valūtām.

Revalvācija - valdības vai centrālās bankas lēmums par valūtas vērtības palielināšanu attiecībā pret citu valstu valūtām.

Naudas pieprasījums

Nauda mums vajadzīga tāpēc, ka tā ir absolūti likvīda – to jebkurā laikā var pārvērst par preci vai pakalpojumu.

Naudas pieprasījumu veido mājsaimniecība, valdība un uzņēmēji.

Naudas piedāvājums

nosaka Latvijas Banka, ir tas latu un santīmu daudzums, kurus ir emitējusi Latvijas Banka. Naudas piedāvājumā atkarībā no tās likviditātes – iespējas pārvērst naudu precē – saskata vairākus naudas elementus (naudas agregāti):

M0 – naudas bāze (skaidrā nauda)

M1 – šaurā nauda (M0+pieprasījuma noguldījumi)

M2 (M2D) – plašā nauda (M1+termiņnoguldījumi)

M2X – (M2+noguldījumi valūtā)

Apgrozībā nepieciešamo naudas daudzumu var aprēķināt pēc Ērvinga Fišera vienādojuma.

M ´ V = P ´ Q

  V – naudas vienības aprites ātrums; M - naudas daudzums apgrozība; P – vidējais cenu līmenis;   Q – saražoto preču un pakalpojumu daudzums

Jautājumi?!